Tā kā latviešu tauta ir ļoti praktiska un mīl darīt lietas pašrocīgi, tāpat iespējams instrumentu vienkārši iznomāt un veikt valcēšanas procesu pašiem. Lai atvieglotu darbu un dotu padomu, zemāk neliels apraksts par to, kā tas ir jāveic, lai saskartos ar pēc iespējas mazāk problēmām.

Valcēšanas process nav sarežģīts, taču prasa pacietību, nedaudz veselā saprāta (pavisam crazy rezultātiem to pat varbūt nevajag izmantot) un arku valcētāju. Tehnika ir vienkārša - pirmkārt nepieciešams pierullēt iekšējo arkas kanti (bieži vien arkas kante veido "U" vai "L" veida profilu) pie ārējās (no ārpuses redzamās) arkas daļas, tādā veidā jau iegūstot salīdzinoši lielu klīrensu. Ja ar to nav gana, arku iespējams "vilkt" uz āru, turpinot valcēšanas profilu. Jāatzīst, ka cenšoties "vilkt" arku uz ārpusi, palielinās iespēja sabojāt automašīnas krāsojumu, līdz ar to sākotnēji jāsaprot, kāds ir vēlamais rezultāts un vai tas ir tā vērts.

Sākotnēji automašīnu nepieciešams pacelt un atbrīvot riteni no zemes, lai tā vietā varētu uzlikt arku valcēšanas instrumentu. Papildus iesakām izmantot "kājas", ar kuru palīdzību atbalstīt automašīnu, jo domkrats nav uzticamākais automašīnas balsts, kad ir noņemts ritenis.

Tiklīdz arku valcēšanas instruments ir uzstādīts, nepieciešams to ieregulēt vēlamajā pozīcijā - sākotnēji vēlams veikt valcēšanu ar rullīša virzienu vairāk uz augšu kā uz sāniem, tādā veidā lēnām pielokot iekšējo arkas kanti. Kad instrumenta pozīcija ir noregulēta, nepieciešams uzsildīt arkas kanti, lai padarītu automašīnas krāsu un pašu metālu nedaudz "mīkstāku", kas samazina iespēju radīt plaisas krāsojumā. Protams, ja automašīna tiek gatavota krāsošanai, sildīšana nav nepieciešama un bez tās var iztikt.

Valcēšana notiek grozot instrumentu pa arkas perimetru, pēc nepieciešamības pieregulējot instrumenta uzstādījumus (augstums, lenķis, attālums).

Kad ir novērojams progress un arkas kante mainījusi formu, arku valcētājs pēc sajūtām būs vairāk atslogots un šajā mirklī iespējams pielikt papildus slodzi arkai un nospriegot arku valcētāju nedaudz vairāk. Tagad iespējams atkārtot valcēšanas procesu (iepriekšējais solis) un tādā veidā turpināt, līdz vēlamais rezultāts ir panākts.

Beigu process vienkāršs - noņemam instrumentu, uzliekam atpakaļ automašīnas riteni, izņemam papildus balstus, nolaižam auto uz zemes un neaizmirstam pārliecināties, vai riteņi ir pietiekami pievilkti.

Ar valcēšanas metodi iespējams iegūt iespaidīgus rezultātus, taču vienmēr viss ir atkarīgs no arkas uzbūves un tā, cik tālu pašam ir vēlme iet (vai ir plāns automašīnas arkas pārkrāsot). Ja automašīnai riteņu gumija arkās neķeras, tad valcēšanu "profilakses pēc" nav nepieciešams veikt.

P.S. - Pāris ieteikumi:

• Sākumā ieteicams noņemt arkā esošos "paspārņus" - plastmasas detaļas, kas paredzētas tam, lai arku neaizpildītu ar liekiem gružiem
• Ja automašīnai tiek valcētas arkas pie velkošajiem riteņiem un diferenciālis aprīkots ar bloķējošu mehānismu, ieteicams pacelt abus riteņus reizē
• Sildot automašīnas arkas ar fēnu, ik pa mirklim ar roku pataustīt krāsojumu, vai tas ir gana uzsilis (roku ilgi uz tās nevarēs noturēt)
• Pirms valcēt arkas, ieteicams novērtēt, kur tieši tā strīķējas, lai koncentrētos uz attiecīgo vietu. Reizēm nav nepieciešams valcēt arkas kanti pilnā garumā, ja ritenis tur nekad neatradīsies.